#PasaulesStunda
Jau sesto gadu rudenī vienlaikus vairāk nekā simts
pasaules valstīs norisinājās akcija “Pasaules lielākā
mācību stunda”.
Šogad tā aicina iedomāties
pandēmiju kā portālu no vecās pasaules uz jauno, kuru
šķērsojot, varam izvēlēties, ko likt mūsu ceļasomā. Vai
tie būs nešķirotu atkritumu kalni, piedūmotas debesis
un piesārņots ūdens, vai varbūt vēlamies jauno pasauli
veidot ilgtspējīgāku un dabai un cilvēkiem draudzīgāku?
Mūsu iestādes sagatavošanas grupu – 2. un 3.grupas audzēkņi no 19.10.2020. – 23.10.2020. darbojās aktivitātē ar tēmu „Katram šķīvim savs stāsts”.
Mērķis: palīdzēt tā dalībniekiem ieraudzīt sasaisti starp globālo mērķu izpildi un savu dzīvi, izvērtēt ikdienā patērēto pārtiku un mainīt savus paradumus tā, lai tie sekmētu ilgtspējīgu planētas attīstību.
Mācību jomas: dabaszinātņu, tehnoloģiju, valodu
Sasniedzamie rezultāti:
- ir elementāras zināšanas par cilvēku dzīvi trūcīgos apstākļos, nabadzību;
- ir zināšanas par to, kas jāveic, lai ēdiens nokļūtu uz šķīvja;
- ir priekšstats, ka pārtiku var izaudzēt patstāvīgi, darbojoties mazdārziņos, sakņu dārzos, nodrošinot sevi ar pārtikas produktiem, uzlabot uzturu.
3.grupas aktivitātes:
1.Iepazīstināt bērnus ar mērķi.
Skolotājs iepazīstina bērnus ar cilvēku dzīvi trūcīgos apstākļos pasaulē, izmantojot interneta resursos pieejamo video https://www.youtube.com/watch?v=2J-5nMB8HUQ&ab_channel=%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D1%82%D0%BE%D0%9D%D0%B5%D0%97%D0%BD%D0%B0%D0%B5%D1%82, video “Katram šķīvim savs stāsts” latviešu valodā https://www.youtube.com/watch?v=rNE-M9gYLFI&ab_channel=unescovideo
2.Padomāt un pārrunāt, kādi dzīves apstākļi Latvijā un ko mēs varam atļauties likt uz sava šķīvja, ar ko atšķiras ikdienas ēdienkarte no svētku ēdienkartes un kāpēc? Izpētīt un pārrunāt B pielikuma plakātu “Kas ir uz mana šķīvja?”
3.Izpētīt Latvijā audzēto augļu un dārzeņu klāstu, pārtikas ceļu līdz šķīvim. Pārrunāt, ko mēs varam izaudzēt paši, lai sevi nodrošinātu ar pārtiku.
4.Rosinām mājās, kopā ar vecākiem, izvārīt dārzeņu zupu. Rosinām šķīvī likt tik ēdiena, cik var apēst, lai mazinātu atkritumus un nelietderīgu pārtikas izlietojumu.
5.Nobeigumā katram bērnam savs aplicējamais darbiņš “Mana šķīvja stāsts” un stāstījums par veikto izvēli.
Skolotājas: Ludmila Locika un Svetlana Liščinska
2.grupas aktivitātes:
1.Ievadjautājums – Kāpēc ir jāvērtē maize?
Bērni kopā ar skolotāju pārrunā, ko nozīmē izteiciens „no grauda līdz maizei”.
2.Bērni iepazīstas ar dažādiem graudu veidiem – rudzi, kvieši, auzas, mieži. Darbojas ar tiem.
3.Videofilmu noskatīšanās – „Maizes ceļš” un „Maize un konditoreja”. Skatoties filmas bērni savās darba lapās pieraksta no kādiem miltiem ir izgatavota maize un dažādi konditorejas izstrādājumi.
4.Pārrunas par to, ka ceļš no grauda līdz maizei ir ļoti ilgs. Izkārto kartītes pareizā secībā (no grauda līdz maizei).
5.Skolotāja piedāvā bērniem izveidot dažādus konditorejas izstrādājumus un maizes no sāls mīklas. Citā dienā gatavus izstrādājumus izkrāso.
6.Nobeigumā pārrunā paveikto un secina, ka maizi vajag cienīt, paņemto riecienu ir jāapēd un ne kādā gadījumā maizi nedrīkst izmest miskastē.
Skolotājas: Viktorija Jakubovska un Karīna Eze
Aktivitātes var apskatīt Foto galerijā
