Valodu veido bērna un mātes fiziskais kontakts, attiecības, valodas kultūra ģimenē, apkārtējā vide un sabiedrība. Bērns vismaz līdz triju četru gadu vecumam valodu nemācās apzināti, bet apgūst dabiski – klausoties, imitējot, atdarinot, eksperimentējot.
- Sarunas ar bērnu
Bērna runas pamati veidojas pirmajā dzīves gadā, tāpēc ļoti svarīgi ar viņu runāties jau kopš pirmajiem dzīves mēnešiem. Runai jābūt vienkāršai, taču emocionālai un dažādām intonācijām bagātai. Bērnam jādzird mammas balss ritms, intonācija, uzsvari, pauzes.
- Jāļauj bērnam runāt
Neatkarīgi no bērna vecuma vecākiem svarīgi ir ne tikai runāt pašiem, bet pagaidīt arī bērna atbildi. Pirmajā dzīves gadā bērns atbild dūdojot, lalinot, izsakot zilbes, vēlāk veido savus vārdiņus. Ja bērnam neļauj izteikties vai nekad nesagaida atbildi, valodas attīstība tiek bremzēta.
- Vārdu atkārtošana
Labi, ja mamma atkārto bērna teikto, īpaši pirmajā dzīves gadā.
Ja mamma runā atbalstošā intonācijā, mazais atkal atbild ar to pašu. Tā rodas dialogs, attīstās pirmvaloda. Ja mamma atbild un izrāda, ka ir sadzirdējusi mazuli, viņš ar prieku atkal mēģina kaut ko pateikt. Šī metode izmantojama arī otrajā dzīves gadā, kad bērns sāk runāt pirmos īstos vārdiņus. Lai bērns vārdiņu atcerētos un iemācītos, viņam tas jādzird daudz reižu, tāpēc viens vārds jāatkārto vismaz trīs četras reizes.
Lai gan bērna valoda attīstās dabiski un vairums vecāku intuitīvi un neapzināti veicina tās attīstību, tomēr reizēm mazais runā savam vecumam pārāk maz, un viņam nepieciešama palīdzība. Bērna nepareizi izrunātos vārdus vecākiem vajadzētu atkārtot pareizi.
Kad jāiet pie logopēda?
Ja bērnam ir trīs četri gadi un viņa runu cilvēks no malas saprot ar grūtībām, vajadzētu iet pie logopēda.
Nereti vecāki gaida, ka bērna valodas kvalitāte uzlabosies pati, jo visi bērni taču agrāk vai vēlāk iemācās runāt. Protams, runāt iemācās katrs bērns, taču, ja bērnam ir grūtības izrunāt atsevišķas vai vairākas skaņas, ir nepietiekams vārdu krājums, neizdodas raiti izteikties, iespējams, viņam būs problēmas skolā mācīties. Speciālisti uzskata, ka bērna valoda attīstās pirmajos piecos dzīves gados, valodas krājums un struktūra pilnveidojas visu mūžu. Nevar prasīt, lai bērns, kurš četru gadu vecumā runājis maz un neskaidri, septiņu gadu vecumā spētu sekmīgi apgūt lasītprasmi, rakstītprasmi, stāstīšanas prasmi, secināt un analizēt. Tāpēc, ja vecākiem ir aizdomas, ka bērna valodiņa neraisās tik raiti kā vajadzētu, vēlams apmeklēt logopēdu.
- 2 gadi
Šajā attīstības posmā bērns spēj norādīt uz piecām ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir vismaz līdz 50 vārdiem. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus, piemēram: «Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!», izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, teikumus sastāda vismaz no diviem vārdiem. Divu gadu vecumā bērns jau spēj saprast skaņas: p, b, m, f, v, t, d, n, k, g, h. Svilpojošās skaņas (s, z, c), šņācošās skaņas (š, ž, č), bet sonorās skaņas (r, l) parasti tiek izlaistas vai aizvietotas.
- 2 gadi 6 mēneši
Valodā tiek pareizi lietoti vietniekvārdi es, tu, man; bērns atkārto divus ciparus pareizā secībā, saprot, ko nozīmē «viens». Bērns saprot darbības apzīmējumus konkrētās situācijās, piemēram: «Parādi, kurš sēž, kurš stāv?». Pareizi izrunā skaņas: s, z, l.
- 3 gadi
Vārdu krājums 250 – 700 vārdu, veido teikumus no 5 – 8 vārdiem, pārzina daudz īpašības vārdus un lietvārdus. Bērns var nosaukt savu vārdu, dzimumu un vecumu, saprot vienkāršu īpašību nozīmi.
Izpilda uzdevumus, piemēram: «Noliec klucīti zem krūzes!», «Ieliec klucīti kastē!», lieto teikumos vienkāršus vārdu savienojumus: tāpēc, ka; ja; kad. Bērns izprot nelielus, īsus stāstiņus – gan tādus, kuri papildināti ar attēliem, gan bez tiem, spēj novērtēt savu un citu izrunu, uzdod jautājumus par vārdu nozīmi.
- 4 gadi
Četrgadīga bērna runā jau sastopami sarežģīti vārdu savienojumi un teikumi, tiek izmantoti priedēkļi: līdz, pēc, aiz, un salikumi: kas, kur, cik. Vārdu krājums 1500 – 2000 vārdu, to skaitā tādi, kuri apzīmē laiku un telpu. Bērns pareizi izrunā šņācošās skaņas š, ž, č. Pazūd patskaņu mīkstā izruna.
- 5 gadi
Piecu gadu vecumā bērna vārdu krājums ir pieaudzis līdz 2500 – 3000 vārdiem. Viņš aktīvi lieto vārdus (dārzeņi, augļi, dzīvnieki utt.), spēj nosaukt plašu priekšmetu klāstu un apkārtnes reālos notikumus. Vārdi tiek pareizi izrunāti un teikumos netrūkst vārdu, izņemot grūtus un nezināmus vārdus. Bērns ir apguvis visas dzimtās valodas skaņas un pareizi tās lieto.
- 5 – 7 gadi
5 – 7 gadu periodā bērna vārdu krājums papildinās līdz 3500 vārdiem, būtu jāprot pilnībā izteikt savas vēlmes, izstāstīt par dzirdēto, redzēto un piedzīvoto. Bērnam būtu jāprot pateikt skaņu, ar kādu sākas vārds, atbildēt uz jautājumiem. Bērns sāk izprast gramatiski pareizu vārdu savienošanu un teikumu veidošanu. Šajā periodā bērns aktīvi vēro valodas īpatnības, cenšas izskaidrot to nozīmi. Tādā veidā attīstās valodas un runas uzmanība, atmiņa, loģiskā domāšana un citas psiholoģiskās īpašības, kas nepieciešamas bērna tālākai attīstībai un perspektīvai viņa apmācībai skolā.
*Vecumposmu raksturojumā izmantots www.maras.lv
Valodas treniņš
- Kopīga darbošanās un sarunas
Svarīgi ir bieži spēlēties kopā ar bērnu, izspēlēt un izrunāt ikdienas situācijas, dažādus sižetus un notikumus. Piemēram: «Tagad mēs braucam uz laukiem. Ko tu redzi pa logu?» Rotaļājoties attīstās gan bērna iztēle, gan valoda.
- Darbiņi pirkstiem un rokām
Svarīgi ir nodarbināt bērna rokas un pirkstiņus – tam ir tieša saikne ar valodas attīstību.
Paši mazākie var likt grozā vai kastē dažādus priekšmetus un ņemt tos ārā. Sāk ar lielākiem priekšmetiem, tad piedāvāt arvien sīkākas lietiņas. Vecākiem arī jāpavēro, kā bērns spēj piecelties, apsēsties, veikt plašas kustības. Arī lielo kustību kvalitāte ietekmē valodas attīstību.
- Kopīga grāmatiņu lasīšana
Lai bērnam veidotos bagāts vārdu krājums, milzīga loma ir grāmatu skatīšanai un lasīšanai priekšā, pēc tam bērns lasa pats. Kaut arī nereti vecākiem šķiet, ka bērnu grāmatas neinteresē, bet vienmēr var atrast grāmatu, kas mazo piesaista. Jo bērnam ir svarīgs process, nevis mērķis. Bērna vēlme skatīties, klausīties vai lasīt vienu un to pašu grāmatu neskaitāmas reizes ir atbalstāma. Ieteicams arī bērnam pajautāt, ko viņš domā par lasīto, kas patīk, kas nepatīk, kas ar grāmatas varoņiem varētu notikt turpmāk. Jo vairāk bērns stāsta par lasīto, jo bagātāka veidojas viņa valodiņa. Var kopā ar bērnu skaitīt dzejoļus, skaitāmpantus vai tautasdziesmas, klausīties diskos ierakstītas pasaciņas, dziesmiņas.
- Artikulācijas aparāta vingrinājumi
Ja bērnam ar skaņu artikulāciju viss ir kārtībā, vingrinājumi palīdz valodai veidoties raitākai. Ziepju burbuļu, balonu, svilpīšu pūšana gan aktivizē lūpas, gan precizē kustības, gan trenē elpu. Jebkuras skaņas izrunāšana prasa ļoti labu mēles kustību koordināciju. Mēles lokanumu, precizitāti un koordināciju veicina dažādas mēles kustības. Piemēram, bērns var atdarināt pulksteņa pendeli «tik–tak» (mēle kustas uz sāniem); bērna mēle šūpojas šūpolēs augšā/lejā; ar mēli var iztīrīt zobiņus no priekšpuses, no mugurpuses, patīrīt vaidziņus. Mēles muskulatūru attīsta klakšķināšana («braucam ar zirdziņu!»). Ja klakšķināšanai pievieno kustības ar lūpām, izdodas pavisam cita skaņa. Tad mēlīte veic vienu, bet lūpas otru darbību. Spēja savienot divas kustības ir svarīga, jo vārds sastāv no dažādām skaņām un, tās izrunājot, mēles stāvoklis ir atšķirīgs. Svarīgi, lai vingrinājumus bērns izpilda neuzspiesti, dabiski. Lai būtu interesantāk, var skatīties uz sevi spogulī vai vingrināties kopā ar vecākiem.
Vecāki, lai Jums izdodas!
