Meteņdiena

22.februārī tika svinēta Meteņdiena. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
Svinību sākumā saimniece kopā ar bērniem minēja mīklas, sauca ticējumus, dejoja un dziedāja. Pēc tam, skandinādami un grabinādami, atnāca budēļi ar Meteni priekšgalā. Nu tik sākās jautrība, jo budēļi vadīja dažādas rotaļas, kurām cauri izgāja visi bērni. Kad bija diezgan iets rotaļās, grupas gāja saukt Meteni, lai dod pīrāgus. Metenis uzreiz pīrāgus negribēja dot, bet laistīja ar ūdeni, meta “zelta” pogas. Kad pīrāgi bija saņemti, bērni atvadījās no Meteņa un solīja gaidīt citu gad.

Meteņu ticējumi:

  • Kāds laiks ir Meteņos, tāds laiks būs arī Lieldienās;
  • Ja Meteņos ir vējains laiks, tad būs auksts pavasaris;
  • Ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad vasarā būs daudz ogu un sēņu;
  • Ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad tas būs arī Lieldienās;
  • Ja Meteņos ir sauss laiks, būs ražīgs gads;
  • Ja Meteņos snieg vai līst, būs laba ogu un sēņu raža.

Pasākuma norisi var apskatīt Foto galerijā.